Atkritumi Latvijas mežos - skaitļi un fakti
Meži aizņem apmēram pusi no Latvijas teritorijas. Šobrīd mums trūkst precīzas statistikas par kopējo atkritumu apjomu un veidu, kas atrodams Latvijas mežos, ņemot vērā to, ka atkritumi ir ļoti izkliedēti, kā arī bieži vien speciāli slēpti, apzinoties to izmešanas nelikumību. Tomēr ik gadu Latvijā tiek radīts apmēram 600 - 700 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 70% (t.i. 420 - 490 tūkstoši tonnu) rada iedzīvotāji. No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70% tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka 30% (t.i. 180 - 210 tūkstoši tonnu) izmesto atkritumu nonāk dabā - mežos, pļavās un citās vietās.
Savākt un atbilstoši apsaimniekot mežā izgāztus atkritumus neapšaubāmi ir dārgāk, nekā ja tie jau sākotnēji būtu nonākuši izgāztuvēs. Kā liecina AS „Latvijas valsts meži" aprēķini, viena kubikmetra atkritumu savākšana mežā izmaksā no 4-25 latiem, atkarībā no atkritumu daudzuma un platības lieluma. Atkritumu savākšana ir dārgāka, ja atkritumi ir izkliedēti lielākā teritorijā. Izdarot aprēķinus, var secināt, ka atkritumu savākšana mežā izmaksā vidēji 13 LVL/m3.
AS „Latvijas valsts meži" izdala trīs dažādus viedus, kā sadzīves atkritumi nonāk Latvijas mežos:
1) Cilvēki uzturoties un atpūšoties mežā atstāj tur atkritumus, kas rodas šajā atpūtas procesā;
2) Cilvēki apzināti no savām dzīvesvietām izved sakrājušos sadzīves atkritumus un izmet tos mežā, kas ir „pa ceļam".
3) Atkritumi lielos apjomos ar kravas transportu tiek atvesti uz mežu un tur izgāzti - būvgruži, konteineros uzkrātie sadzīves atkritumi, liela gabarīta atkritumi u.tml.
Vislielākā atkritumu koncentrācija ir novērojama pie lielākajām Latvijas pilsētām, kā rezultātā arī meži ap šīm pilsētām un to savienojošo ceļu malas ietilpst salīdzinoši augstā piesārņojuma riska zonā.
Atkritumi meža teritorijā ne tikai izskatās neestētiski un traucē apmeklētājiem baudīt dabu, brīvi pārvietoties un apdraud to veselību (asi priekšmeti, izgarojumi u.tml.). Atkritumi lielos daudzumos var apdraudēt arī dabu kopumā - piesārņojot un iznīcinot meža un ezera ekosistēmas, floru un faunu. Lai arī izmestie atkritumi pārsvarā ir sadzīves atkritumi, tomēr nav zināms vai tie nesatur arī kādas kaitīgas vielas, kas atkritumiem sadaloties, varētu saindēt apkārtējo dabu - iesūkties augsnē, nonākt ezerā u.tml. Tādi sadzīves atkritumi, kā stikls un plastmasas pudeles nesadalās - tie bieži kļūst arī par slazdiem, kuros salien un iet bojā daudzi kukaiņi - dabas sanitāri.
Arī, tā sauktais, organiskais piesārņojums var radīt lielus bojājumus mežaudzei. Tā, piemēram, mežos nereti tiek konstatēta kanalizācijas notekūdeņu izgāšana. To māju iedzīvotāji, kuriem nav centralizētas kanalizācijas, sakrātos kanalizācijas ūdeņus mēdz izgāzt mežā. Par šādiem gadījumiem ir ierosinātas vairākas krimināllietas, turklāt vienā no tām - likumpārkāpējs pieķerts nozieguma vietā, iztukšojot vairāku kanalizācijas ūdeņu mucu saturu tieši jaunaudzē. Šajā gadījumā mežiniekiem nācās tīrīt augsni un audzēt mežu no jauna.
Jāņem vērā vēl viens faktors atkritumu bīstamībā attiecībā pret meža ekosistēmu - atkritumu nekontrolēta dedzināšana. Tā, piemēram, viens no 2005. gada lielākajiem meža ugunsgrēkiem izcēlās no atkritumu dedzināšanas nelegālā izgāztuvē Ventspils rajonā, savukārt Daugavpilī meža īpašnieks izraisīja meža ugunsgrēku pats savā mežā, mēģinot sadedzināt savus no garāžas izmestos atkritumus.
Bez sadzīves atkritumiem Latvijā rodas arī liels daudzums toksisko atkritumu, kuriem pastāv risks nonākt brīvā dabā. Par spīti stingrajai likumdošanai, kas kontrolē šo atkritumi apsaimniekošanu, mežos diemžēl tiek regulāri izgāzti arī toksiski atkritumi. Tā, piemēram, Rīgas rajona Garkalnes mežniecības teritorijā, netālu no Baltezera, 2005. gada novembrī tika atrastas vairāk kā 10 tonnas krāsu bundžas un mucas, naftas produkti mucās, pesticīdi, dažādas skābes u.c. Tie bijuši nesen izgāzti bijušā padomju armijas poligona teritorijā.To sadedzināšana atbilstoši vides prasībām maksā 780 Ls/tonnā.
