Problēmas cēloņi - cilvēks vai valsts?
Attīstītās valstīs lielāko daļu atkritumu uzskata par otrreizējo izejvielu, ko var lietderīgi izmantot, tāpēc atkritumi mežā nonāk daudz retāk. Vecajās ES dalībvalstīs valsts ar dažādiem mehānismiem - nodokļiem, likumdošanu, augstām deponēšanas jeb noglabāšanas izmaksām utt. - veicina un subsidē šo procesu. Iedzīvotāji ir ieinteresēti šķirot atkritumus, jo tad maksa par to izvešanu ir mazāka. Ir attīstīts otrreizējo izejvielu tirgus. Sabiedrība ir videi draudzīgāka.
Arī Latvijas valsts atkritumu apsaimniekošanas jomā šobrīd virzās šajā virzienā, tomēr, kā liecina aptauju dati, tad Latvijas iedzīvotājiem vides aizsardzība ir tikai 10. vietā starp prioritātēm, kamēr „veco" ES dalībvalstu iedzīvotājiem- 4. vietā. Kā šāda statistika izpaužas Latvijas mežu piesārņojuma kontekstā?
Pieaugot prasībām pret atkritumu izgāztuvēm, vairums līdz šim legālo izgāztuvju tiek slēgtas. Izgāztuvju skaitam samazinoties pieaug atkritumu transportēšanas attālums, kas cilvēkus rosina tos izgāzt tuvākajā mežā. Daudzi cilvēki reģionos ir pieraduši izmantot vecās izgāztuves (kas bieži vien robežojas ar meža teritoriju), neslēdzot individuālu līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu, tāpēc tagad nereti vēl turpina izgāzt savus atkritumus mežā pie vecās izgāztuves.
Iespējams, ka sabiedrībai trūkst informācijas par jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vai arī tā nav pietiekami informēta par atkritumu kaitīgo ietekmi uz vidi. Tomēr izgāztuvju slēgšanas process turpinās, attīstoties ilgtspējīgākai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Ir izstrādāta valsts investīciju programma un uzsākta tās realizācija, paredzot Latvijas teritorijā izveidot reģionālu pieeju sadzīves atkritumu apsaimniekošanai ar 10-12 jaunu sadzīves atkritumu poligonu un citu atkritumu apstrādes iekārtu būvniecību un esošo izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju - pasākumu kompleksu, lai atjaunotu degradēto platību augšņu segu. Nākotnē ir paredzēts visas mazās izgāztuves likvidēt, t.i., rekultivēt un atkritumus noglabāt tikai reģionālajos poligonos, kas atbilst vides aizsardzība prasībām.
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas uzņēmumi. Tomēr uz šo brīdi atkritumu savākšanas pakalpojumus saņem (ir noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju) tikai aptuveni 60% iedzīvotāju, kā rezultātā atkritumi tiek izbērti mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās.
Mežos LVM darbinieki nereti konstatē dažādus lielgabarīta atkritumus - sadzīves tehniku, mēbeles, santehniku, būvgružus u.tml. - tā kā nav izveidojusies liela gabarīta atkritumu savākšanas kultūra, lai gan sistēma teorētiski pastāv. Kā kuriozu var minēt to, ka Bauskas rajonā mežos LVM darbinieki atraduši pat trolejbusu.
Cilvēki atkritumus gāž mežā arī tādēļ, ka izgāztuvēs tiek iekasēta maksa, bet mežā tādas nav. Savukārt apzinīgākie vai turīgākie norāda uz neērto kārtību maksāšanai par pakalpojumu - to neiekasē uz vietas, ir jāveic netiešs maksājums. Tāpēc daudzviet ir izveidojusies tāda situācija, kā, piemēram, Madonas rajona Lubānas pagastā, kurā, nesen satīrot nelegālo sadzīves atkritumu izgāztuvi, no meža tika izvesti 120m3 atkritumi, kas bija sakrājušies pēdējo 30 gadu laikā. Šajā gadījumā iedzīvotāji vainoja arī pagastu nespējā pietiekami saremontēt ceļu līdz oficiālajai izgāztuvei, kamēr meža ceļus ērti izbraucamus uzturēja A/S „Latvijas valsts meži" mežsaimnieciskām vajadzībām.
Vēl viens iemesls mežu piesārņojuma problēmai meklējams faktā, ka apmēram 30% no visiem sadzīves atkritumiem veido izlietotais iepakojums, kura apjoms Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. No vienas puses ceļas dzīves līmenis un cilvēki arvien vairāk atpūšas mežā, bet no otras - sadzīvē un atpūtā aizvien populārākas kļūst ērti un lēti izmantojamas vienreizēji lietojamas lietas - trauki, salvetes, iesaiņojums. Atstāt vai neatstāt to visu pēc piknika mežā - tas ir individuālās attieksmes jautājums, arī gadījumā, ja daudzās atpūtas vietās nav speciālas atkritumu urnas vai arī atkritumu tvertnes ir pārpildītas.
AS „Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks ir pārliecināts, ka mežu piemēslošanā vislielākā mērā vainojama ir sabiedrības attieksme. "Mežu piesārņojuma problēma, manuprāt, neslēpjas pašos atkritumos, bet gan cilvēku attieksmē pret apkārtējo vidi," saka LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, „kamēr cilvēks nesaprot, ka nav atsūtīts uz Zemes no kosmosa, lai to iekarotu, bet gan ir piedzimis tepat un ir šīs planētas sastāvdaļa, tikmēr velti gaidīt, ka viņš pēc piknika mežā savāks atkritumus. Mēs varam pēc tam rīkot bezgalīgas meža sakopšanas talkas, tomēr svarīgākais un grūtākais uzdevums ir mainīt cilvēku attieksmi. Tas arī ir Cūkmena kampaņas mērķis."
