Problēmas risinājumi - cīņa ar sekām un cēloņiem

Cēloņi atkritumu nonākšanai mežos lielā mērā attiecas uz individuālā cilvēka attieksmi, tomēr liela nozīme ir arī valsts īstenotajai politikai atkritumu apsaimniekošanas jomā. Vienlīdz nepieciešama ir atbilstoša un efektīva atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide un likumdošana valstī, kad darbojas princips „piesārņotājs maksā", kā arī sabiedrības apziņas veidošana.

A. Administratīvie risinājumi - sodi

Kā nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss, tad par mežu piegružošanu ar atkritumiem vai piesārņošanu ar notekūdeņiem un ķīmiskām vielām var uzlikt naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus.

Izskatīt meža piemēslošanas lietas un uzlikt sodus par nodarītajiem postījumiem videi var Valsts meža dienesta darbinieki - mežsargi, mežziņi, virsmežziņi -, kā arī Valsts vides dienesta darbinieki - vides inspektori, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes darbinieki. Tāpat administratīvo sodu mežu piesārņotājiem ir tiesīgi piespriest rajonu padomju, pilsētu domju un pagasta padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori. Lai vainīgās personas sodu saņemtu, iedzīvotājiem ar savām liecībām un vērā ņemamiem pierādījumiem ir jāvēršas pie minēto institūciju darbiniekiem.

Šobrīd šāda prakse Latvijā vēl nav īpaši izplatīta, jo cilvēki nav informēti par iespējām sodīt mežu piemēslotājus, uzskata AS „Latvijas valsts meži". Tāpat ir grūti pierādīt konkrēta meža piesārņotāja vainu pēc tam, kad atkritumi atrasti mežā. Tomēr tam nevajadzētu kļūt par šķērsli likumu ieviešanai praksē, jo, kā liecina Vides ministrijas dati, katru gadu Latvijā tiek sastādīti vairāki desmiti administratīvo pārkāpumu protokoli par mežu piesārņošanu.

Turklāt sodi par mežu piesārņošanu ar īpaši bīstamām vielām ir iekļauti arī Krimināllikumā, kas par to paredz brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem.

B. Politiskā griba - likumdošana

Sabiedrības spiediens, kā arī izejmateriālu, enerģijas resursu, augsnes auglības nemotivēti straujā izmantošana ir likusi daudziem vides speciālistiem un politiķiem citādi palūkoties uz tādu "pēdējās rindās stāvošu" tautsaimniecības nozari kā atkritumu apsaimniekošana. Šis jautājums ir aktuāls visām valstīm, taču attīstītākās šo problēmu ir sākušas risināt jau pirms 15-30 gadiem, tādēļ šodien tās ir pavisam citādā situācijā kā Latvija.

Viens no mēģinājumiem ja ne izvairīties, tad vismaz samazināt strauji pieaugošo atkritumu daudzumu un to vienkāršu izmešanu, ir daudzās pieņemtās un vēl vērtēšanai nodotās Eiropas Savienības direktīvas, kas regulē darbības ar atkritumiem ES dalībvalstīs, kuru praktiskā realizācija tā arī nav aizvedusi Eiropu daudz tālāk par seku novēršanas aktivitātēm "pie izplūdes caurules". Lai parādītu vēlamo virzienu, ir izstrādāta atkritumu hierarhijas sistēma, kas nosaka, kādi būtu tie vēlamākie veidi, kā apsaimniekot atkritumus.

Atkritumu rašanās novēršana un samazināšana ir vissvarīgākā pieeja atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā. Tomēr šī plaši atzītā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas sistēma „atkritumu samazināšana- otrreizēja izmantošana - pārstrāde - enerģijas ieguve - droša noglabāšana" nevar tikt pieņemta kā dogma vai pilnībā akceptēta kā likums. Tai ir jābūt elastīgai ar iespēju atkarībā no konkrētās situācijas dod priekšroku vienai vai citai pārstrādes metodei, vienlaikus saglabājot stingri izteiktu prioritāti - samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu. Ir svarīgi atkritumu saimniecībā ievērot atkritumu apsaimniekošanas politikā izvirzītos principus. Viens no tiem ir līdzsvarotības princips - tas nozīmē, ka atkritumu saimniecības darbība nav pretrunā ar nākamo paaudžu prasībām.

Politikas mērķi attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka:

• atkritumi nav bīstami vai tie rada nelielu risku videi un veselībai;
• lielākā daļa atkritumu tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši, izmantojot pārstrādi, vai arī tiek atgriezti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā;
• apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā;
• atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietai.

Latvijas valsts pašreizējais vides politikas uzdevums ir samazināt atkritumu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, izveidojot jaunu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas nodrošinās atkritumu savākšanu un noglabāšanu atbilstoši sanitārajām un vides aizsardzības prasībām.

Atkritumu apsaimniekošanas likums (2000.g.) paredz, ka līdz 2003. gadam ir jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, kas paredz arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Likums nosaka, ka ir aizliegts sajaukt dažādus atkritumu veidus, kā arī ievest valsts teritorijā jebkādus atkritumus apglabāšanai vai ilgstošai uzglabāšanai.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā (1998.g.) noteiktie mērķi:

• samazināt atkritumu izgāztuvju skaitu par 50% līdz 2000. gadam;
• panākt, ka centralizēti tiek savākti 90% no saražotā sadzīves atkritumu daudzuma līdz 2002. gadam;
• veikt attīrīšanas darbu vietās, kur ir notikusi neatļauta atkritumu izgāšana līdz 2001. gadam;
• samazināt izgāztuvēs apglabājamo atkritumu daudzumu par 20%, izmantojot atkritumu ražošanas novēršanu to rašanās vietā, kā arī veicot atkārtotu atkritumu izmantošanu un tajos esošo materiālu un enerģijas pārstrādi līdz 2005. gadam u.c.

Lai izpildītu šos mērķus un uzdevumus, mūsu valstī ir izstrādāti un pieņemti vesela virkne normatīvo aktu:

• likums "Par atkritumu apsaimniekošanu" (pieņemts 200.gada 14.decembrī, stājies spēkā 2001.gada 1.martā);
• Iepakojuma likums (pieņemts 2000.gada 9.janvārī, stājies spēkā 2002.gada 1.jūlijā);
• likums "Par dabas resursu nodokli" (pieņemts 1995.gada 14.septembrī ar grozījumiem, kas izsludināti 2003.gada 2.decembrī);
• Ministru kabineta noteikumi;
• Vides ministra rīkojumi.

Tomēr, jāņem vērā, ka politiskie mērķi un likumi ne vienmēr nozīmē politisko gribu un tiek realizēti dzīvē noteiktajos termiņos. Tā, piemēram, politiskais mērķis līdz 2001. gadam veikt attīrīšanas darbu vietās, kur ir notikusi neatļauta atkritumu izgāšana, acīmredzami nav īstenots.

C. Sabiedrības vides apziņas veidošana - akcijas un kampaņas

Par to, ka sodi un likumi atkritumu jomā vēl nav atrisinājuši meža piesārņošanas problēmu liecina kaut vai tas, ka katru gadu A/S „Latvijas valsts meži" savu teritoriju sakopšanai ir spiesti izlietot arvien vairāk līdzekļu, lai gan regulāri pavasaros notiek sabiedriskās meža sakopšanas talkas.

Talkas - tā ir tikai cīņa ar sekām. Tomēr lielākā daļa talku dalībnieku, kas palīdzējuši kaut nelielam meža stūrītim atbrīvoties no atkritumiem, iespējams, padomās, vai ir pareizi atkritumus izmest mežā. Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret mežu piesārņošanu, atkritumu problēmai uzmanība jāvelta nepārtraukti. Jāinformē iedzīvotājus par atkritumu savākšanas iespējām rajonā un pagastā, jānovērš neērtības, kas saistītas ar esošo izgāztuvju darba laikiem, norēķinu kārtību un maksu, jāorganizē nolietotās sadzīves tehnikas, mēbeļu un citu lielgabarīta atkritumu savākšanu, jāsakārto būvuzraudzības process, painteresējoties par būvētāja gatavību civilizēti atbrīvoties no atkritumiem.

Lai risinātu atkritumu problēmu mežos, nepietiek tikai ar atkritumu savākšanu. Jāmainās ir cilvēku attieksmei pret apkārtējo vidi. Cīņā ar šo problēmu jāiesaistās arī tai sabiedrības daļai, kas no atkritumiem atbrīvojas legāli. Nedrīkst pievērt acis un izlikties, ka atkritumu problēmas mežos nav. Piesārņotājiem jāaizrāda, par viņiem jāziņo policijai, VMD darbiniekiem, meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Vārdu sakot, jāaudzina pašiem sevi un apkārtējie. Tie nav vienīgie veidi, kā cīnīties pret Cūkmeņiem mežos. Bet ar kaut ko ir jāsāk. Visbiežāk - pašam ar sevi.

Arī atkritumu vākšana situāciju neuzlabo, bet drīzāk - pasliktina, tā kā lielgabarīta, būvgružu atkritumu atrašanas gadījumos nepietiek ar meža sakopšanas talku, bet LVM nākas slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kas atkritumus savāc un izved ar iekrāvēju. Tādā veidā cilvēkiem veidojas nepareiza domāšana, ka izgāžot atkritumus mežā, tie tiek agrāk vai vēlāk aizvākti, kā arī priekšstats, ka viņi par to var nemaksāt. Tā vietā maksājam mēs visi, tā kā atkritumi tiek izvesti uz nodokļu maksātāju rēķina.

Par sabiedriskās domas maiņu, rīkojot atkritumu vākšanas talkas un izglītojošas akcijas, regulāri cīnās dažādas sabiedriskās organizācijas, kā arī atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības un vides aizsardzības organizācijas. Tomēr tās ir vairāk vai mazāk lokālas akcijas, kurām trūkst nacionāla mēroga, kas piesaistītu visas sabiedrības uzmanību. Atsevišķas akcijas notiek katru gadu, bet atkritumu skaits mežos būtiski nemazinās.

Lai risinātu atkritumu problēmu mežos, nepietiek tikai ar atkritumu vākšanu. Jāmainās ir cilvēku attieksmei pret apkārtējo vidi un šim spiedienam uz sabiedrību ir jānotiek pietiekami nepārprotami un nepārtraukti, uzskata LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

Tāpēc, lai pievērstu atkritumu problēmai uzmanību visas Latvijas mērogā, LVM 2005. gada jūlijā atklāja informatīvi sociālu kampaņu „Nemēslo mežā! Par cūku pārvērtīsies!", piesaistot tādus oficiālos sadarbības partnerus kā Vides un Zemkopības ministriju. Par kampaņas galveno tēlu kļūst Cūkmens.

LVM kampaņa kopš 2005. gada mežu piesārņošanas problēmai plašu sabiedrības uzmanību pievērš ar kampaņas informatīvo klipu pārraidi televīzijā un radio, kā arī ar lielformāta ielas plakātu un informatīvo materiālu presē palīdzību. Latvijas skolas un bērnu nometnes apceļo Cūkmens, kas personificē dabas piesārņotāju sušķīgo dabu. Kampaņa tika plaši atspoguļota reģionālajos un nacionālajos medijos, ievērojama publicitāte tika panākta, pateicoties arī valsts augstāko amatpersonu iesaistīšanai kampaņas akcijās. Kampaņā iesaistās ar vien jaunas sabiedriskās organizācijas, atkritumu apsaimniekošana organizācijas u.c.

Sabiedrības attieksmes maiņai nepietiek ar īslaicīgu akciju. Tam nepieciešami vairāki, pat 10 gadi. Tāpēc, lai turpinātu veiksmīgi uzsākto cīņu pret mežu piesārņošanu un tās radītājām sekām, A/S „Latvijas valsts meži" plāno arī šogad izvērst visā Latvijā sociālo kampaņu pret mežu piesārņošanu ar atkritumiem, cerot uz vēl labāku un ciešāku sadarbību ar visiem dabas draugiem.