Bioplastmasa ir produkts, kas tiek ražots no atjaunojamam izejvielām un kurš bioloģiski noārdās, tas ir – to savu enerģētisko procesu nodrošināšanai asimilē vidē esošie mikroorganismi. Mikrobioloģisko procesu gaitā šie mikroorganismi visu plastmasā esošo oglekli pilnībā pārveido par CO2 jeb ogļskābo gāzi un ūdeni.
Dabisko plastmasu izmantošana nav pilnīgi jauna ideja. Dažādos vēstures avotos varam lasīt par tādiem dabiskiem sveķiem kā dzintars, šellaka, gutaperča, tāpat no dabiskām izejvielām ir mākslīgais ziloņkauls.
Patlaban visplašāk izmantotā izejviela bioplastmasas ražošanai ir ciete, kuru iegūst no kultūraugiem: kukurūzas, kartupeļiem, cukurniedrēm. Lai cieti varētu apstrādāt, tai pievieno vielas elastības un plasticitātes uzlabošanai. Mainot piedevu daudzumu un veidu, materiāla īpašības var piemērot vēlamajā virzienā. Plastmasām pievieno arī ūdeni atgrūdošus un bioloģiski sašķeļamus polimērus. No šīs plastmasas ražo iepakojumu maisiņus, jogurta trauciņus, puķu podus, galda piederumus, autiņbiksīšu plēvi, kā arī papīru un kartonu ar plēves pārklājumu.
Otra pazīstamākā bioplastmasa ir ražota no polipienskābes jeb PLA (polilactic acid). Polipienskābi iegūst no cukuriem fermentācijas- sarežģītu bioķīmisku reakciju rezultātā. Šīs reakcijas vada īpaši mikroorganismi – fermenti. Plastmasa līdzīga tradicionālajai, tāpēc tā apstrādājama ar parasto standarta aparatūru.No PLA iegūto plastmasu lieto folijas, kārbu, glāžu, tasīšu, pudeļu un citu iepakojumu materiālu ražošanai. Medicīnā šīs plastmasas izstrādājumi noder organismā uzsūcošos skrūvju, naglu, plāksnīšu un implantu izgatavošanai. No PLA izgatavotie diegi pēc operācijām uzsūcas organismā.
Trešā svarīgā izejviela bioplastmasas iegūšanai – poli-β-hidroksibutirāts jeb PHB. Tas ir no atjaunojamām izejvielām – cukuriem – iegūts polisviestskābes poliēsteris.
No bioplastmasas tiek ražoti neskaitāmi gan vienreiz lietojamie, gan ilgi kalpojošie izstrādājumi. Piemēram, viens no plašāk zināmajiem ražojumiem ir agrārā bioplēve, kas nopēŗkama dažādos garumos un platumos, aizsargā pret nezālēm, augi retāk jālaista, augsne arī ātrāk uzsilst un saglabā siltumu, augļi ir tīri. Visērtākais – tā nav jāaizvāc, gudrojot, kur to likt- atliek vien ieart zemē un baktērijas tiks galā ar pārējo: sašķels ūdenī, CO2 un trūdvielās.