Kā liecina SKDS aptaujas dati, mežos ik gadu atpūšas vismaz 82 % Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits arvien palielinās. Taču vienlaikus saasinās arī mežu piesārņojuma problēma – atpūtai dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj turpat mežā. Vislielākās raizes mežam sagādā pieaugošais atkritumu īpatsvars, kas atšķirībā no papīra nesadalās.
Dažu mēslotāju galvās rosās doma, ka stirnām vajadzīgs šīferis, azbests, naglas vai tapetes. Diemžēl šī doma ir izrādījusies lipīga. Un daļa būvgružu, kas pieskaitāmi pie bīstamajiem atkritumiem, nonāk mežā, tādējādi bīstamu padarot arī apkārtējo vidi! Piemēram, nonākot saskarē ar azbestu, tā smalkās šķiedras var nonākt elpceļos, ar laiku izraisot tādas slimības kā azbestozi, mezoteliomu un citus vēža veidus.
Maisiņš, zobu pastas tūbiņa, vecas zeķubikses – ja to vari iedomāties, es to esmu redzējis mežā. Diemžēl lielai daļai no tā visa ir kopsaucējs, ko pazīstam kā plastmasu. Tai nonākot dabā, apkārtnē izdalās dažādi antioksidanti, UV staru filtri, plastifikatori, skābju tīrītāji, krāsvielas un citi "labumi".
Riepām nonākot mežā, tās sāk sadalīties. Sintētiskā gumija un pārējie materiāli, kas ir to sastāvā, kļūst par mikro daļiņām, kas nonāk gan tuvējās ūdens tilpēs, gan augsnē un uz augiem. Un vēl – īpaši karstos apstākļos riepu kaudzes mēdz strauji aizdegties, radot milzīgus indīgu dūmu mutuļus un ugunsgrēkus!
